LAT ENG

Ceļu satiksmes izpēte..

eDrošība

eDrošības sistēmu apskats

2002. gada aprīlī Eiropas Komisija oficiāli uzsāka eDrošības (eSafety) iniciatīvas, lai realizētu Eiropas Savienības pieņemtajā transporta politikas dokumentā Baltā grāmata „Eiropas transporta politika līdz 2010. gadam. Laiks izlemt” (The 2001 White Paper "European Transport Policy for 2010: Time to Decide") izvirzītā mērķa līdz 2010. gadam samazināt bojā gājušo skaitu divas reizes no 50000 (2001.gadā) līdz 25000 (2010. gadā) sasniegšanu. Tajās norādīts, ka ir nepieciešams uzlabot transportlīdzekļu un kopējo satiksmes drošību, samazinot ceļu satiksmes negadījumus un bojāgājušo personu skaitu. Bet tieši informācijas un komunikāciju tehnoloģijas sniedz jaunas iespējas drošības problēmu risināšanā, kā arī dod iespēju uzlabot satiksmes organizāciju un informācijas apmaiņu.

Inteliģentās Transporta Drošības sistēmām [Intelligent Vehicle Safety Systems (IVSS)] ir liels potenciāls, lai risinātu ne tikai ceļu satiksmes drošības problēmas, bet arī mobilitātes un apkārtējās vides aizsardzības problēmas. Transportlīdzekļu autonomās drošības bortsistēmas ir papildinātas ar kooperatīvām (cooperative) tehnoloģijām, kuras lieto transportlīdzeklis – transportlīdzeklis (vehicle to-vehicle) un transportlīdzeklis – infrastruktūra (vehicle-to-infrastructure) komunikāciju, lai iegūtu informāciju par apkārtējo vidi, lai novērtētu potenciālo bīstamību un optimizētu drošības bortsistēmu funkcionēšanu.

Autonomās transportlīdzekļos izvietotās sistēmas vai vadītāja atbalsta sistēmas palīdz autovadītājiem droši vadīt transportlīdzekli, piemēram, brīdinot vai iejaucoties, kad vadītājs veic neadekvātu drošības prasībām neatbilstošu manevru:

• zaudē kontroli pār transportlīdzekli (Elektroniska stabilitātes kontrole);
• tumsā zaudē ceļa pārredzamību (Adaptīvā priekšējo gaismas lukturu sistēma);
• pārāk tuvu pietuvojas šķērslim vai priekšā braucošai automašīnai (šķēršļu un sadursmju novēršanas brīdinātājs);
• vadītājs neredz tā saucamajā neredzamajā zonā esošo citu ceļu satiksmes dalībnieku (Neredzamās zonas monitorings);
• šķērso savas braukšanas joslas sānu līniju (Joslas šķērsošanas brīdinājuma sistēma);
• pārsniedz noteikto ātruma ierobežojumu (Inteliģentais ātruma palīgs);
• u.c.

Lielāko daļu šo pasākumu pieejamību autoražotāji nodrošina jau tagad vai nodrošinās jaunajās automašīnās, vai arī kā pēc pārdošanas (modernizēšanas) produktus.

eDrošībā izšķir autonomās transportlīdzekļos izvietotās sistēmas (vehicle-based systems) un infrastruktūrā izvietotās sistēmas (Infrastructure-related systems).

Autonomās transportlīdzekļos izvietotās sistēmas

Elektroniskā stabilitātes kontrole (Electronic stability control)

Elektroniskā stabilitātes kontrole(ESK) stabilizē transportlīdzekli un novērš slīdēšanu ar fizikālu viena vai vairāku riteņu aktīvo bremzēšanas starpniecību un inteliģentu motora griezes momenta vadību.
 
Vairāki CSNg pētījumi pierādījuši, ka ESK būtiski samazina, vidēji par 15-20%, bojā gājušo skaitu. It īpaši šī ietekme ir novērota uz slideniem autoceļiem un citās situācijās, kurās vadītājs zaudē kontroli pār automobiļa vadību.

Adaptīvā priekšējo gaismas lukturu sistēma (Adaptive headlights)

Adaptīvā priekšējo gaismas lukturu sistēma satur elektromehānisko priekšējo gaismas lukturu vadāmierīci, kas nodrošina optimālu ceļa apgaismojumu līkumos un pagriezienos. Apstrādājot datus par automobiļa ātrumu, stūresrata pagrieziena leņķi un automobiļa rotāciju ap tās vertikālo asi, priekšējie gaismas lukturi tiek pavērsti pagrieziena virzienā, kad automobilis uzsāk pagrieziena manevru. Iespējams arī samazināt apžilbināšanu no pretim braucošā transportlīdzekļa gaismām.

Tomēr kopējais ceļu satiksmes drošības efekts no adaptīvo priekšējo gaismas lukturu sistēmas lietošanas ir atkarīgs no tā, kā vadītājs pielāgo savu uzvedību pasliktinātos redzamības apstākļos.

Šķēršļu un sadursmju novēršanas brīdinātājs (Obstacle and collision warning)

Šķēršļu un sadursmju novēršanas brīdinātājs informē vadītājus,kad tas atklāj draudošas briesmas sadursmei ar šķērsli, kas atrodas transportlīdzekļa braukšanas ceļā.Šī sistēma visbiežāk ir uz radara vai lāzera bāzes izveidots adaptīvs kontrolieris, kas iekļauts transportlīdzeklī. Tas automātiski precizē transportlīdzekļa ātrumu un distanci līdz priekšā esošam mērķim. Šīs sistēmas kombinētā informācija nodrošina ticamu priekšstatu par ceļa ainavu. Tas ir īpaši lietderīgi sliktas redzamības apstākļos vai kad vadītājs ir izklaidīgs, nevērīgs vai noguris, pārpūlējies.

Šķēršļu un sadursmju novēršanas brīdinātājam ir priekšrocības salīdzinot ar cilvēcisko faktoru, jo tas spēj nepārtraukti sekot līdzi priekšā esošajai ainavai un uz bīstamu situāciju reaģēt ātri un automātiski.

Galvenokārt tas ir efektīvs varbūtējām sadursmēm no aizmugures.

Neredzamās zonas monitorings (Blind spot monitoring)

Lietojot aizmugurējā skata spoguli, vadītājam transportlīdzekļa abās pusēs normāli atrodas tā saucamās neredzamās zonas. Ar sānu skata spoguļiem var samazināt šo neredzamo zonu, bet neredzamās zonas monitoringa sistēma, izmantojot kameras tehniku ar attēlu apstrādi (image processing) vai radara sensorus var sniegt papildus informāciju. Izmantojot brīdinājuma signālus, vadītāju var apgādāt ar labāku informāciju par neredzamo zonu un iespējamiem šķēršļiem.

Šī sistēma var arī palīdzēt vadītājiem izvairīties no sānu sadursmēm, brīdinot par tuvumā esošo transportlīdzekli.

Joslas šķērsošanas brīdinājuma sistēma(Lane keeping assistant)

Joslas šķērsošanas brīdinājuma sistēma automātiski iedarbojas, kad vadītājs nejauši atļauj transportlīdzeklim novirzīties no savas braukšanas joslas. Kad transportlīdzeklis ir pārbraucis ceļa marķējumu, video sensors fiksē šo manevru un aktivizē akustisku, vizuālu vai cita veida brīdinājumu, tādējādi ļaujot vadītājam būt uzmanīgam un, ja viņš to vēlas, pieņemt nekavējošu lēmumu atgriezties iepriekšējā joslā.

Šī sistēma galvenokārt ir efektīva varbūtējām frontālām sadursmēm un viena transporta negadījumiem.

Infrastruktūrā izvietotās sistēmas

Ātruma pārsniegšanas trauksmes sistēma (Speed alert)

Ātruma pārsniegšanas trauksmes sistēmas mērķis ir palielināt ātruma ierobežojuma ievērošanu. Kopumā sistēma nosaka transportlīdzekļa atrašanās vietu un salīdzina tā esošo ātrumu ar noteikto ātruma ierobežojumu vai ieteicamo drošo ātrumu attiecīgajā vietā. Ātruma pārsniegšanas gadījumā sistēma ziņo vadītājam par spēkā esošo ātruma ierobežojumu vai pat ierobežo transportlīdzekļa ātrumu atbilstoši spēkā esošajam ātruma ierobežojumam.

Informācija par ātruma ierobežojumu tiek saņemta vai nu no ātrumu ierobežojuma zīmē iebūvētā retranslatora, vai automobilī iebūvētas video kameras vai no digitālās ceļu mapes, kura prasa ticamu pozicionēšanas informāciju.

Pazeminot braukšanas ātrumu ar šīs trauksmes sistēmas palīdzību, mazinās risks iekļūt ceļu satiksmes negadījumā, bet tomēr notiekot negadījumam, samazina tā smaguma pakāpi.

Dinamiskā satiksmes vadības sistēma (Dynamic traffic management) un lokālā bīstamības brīdināšanas sistēma (Local Danger Warnings)

Dinamiskā satiksmes vadības sistēma kopā ar lokāliem bīstamības brīdinājumiem ir sistēmas, kuras balstītas uz savstarpējo sadarbību starp infrastruktūru un transportlīdzekli. Tās nodrošina vadītājus ar dažādiem ziņojumiem vai brīdinājumiem, lai palielinātu satiksmes drošību un transportlīdzekļu mobilitāti gadījumos, kad radušies satiksmes traucējumi sakarā ar negadījumiem, sastrēgumiem vai nelabvēlīgiem laikapstākļiem.

No satiksmes kontroles centra sistēmas var vadīt automātiski, pusautomātiski vai manuāli. Satiksmes kontroles centrs saņem informāciju no fiksētiem sensoriem ceļu tīklā vai no mobilajiem sensoriem, kuri instalēti uz transportlīdzekļiem, kuri darbojas kā ceļa tīkla sensori (Floating Car Data). Lai sniegtu informāciju vadītājiem, pielieto maināmas ceļa zīmes (Electronic traffic signs), kuras var būt regulējošās, brīdinājuma vai informatīvas.

Dinamiskā satiksmes vadības sistēma var harmonizēt satiksmes plūsmu un vadīt transportlīdzekļa ātrumu atbilstoši apkārtējās vides stāvoklim, kas savukārt samazina bojā gājušo un negadījumu ar cietušajiem skaitu. Sistēmas ietekme ir atkarīga no vadības sistēmas kvalitātes un ceļu satiksmes līmeņa. Papildus drošībai tā var uzlabot transporta sistēmas efektivitāti, samazinot sastrēgumus un palielinot vadītāju komfortu.

Lokālās bīstamības brīdināšanas sistēmas uzlabo vadītāja izpratni par situāciju tuvākajā ceļa posmā viņa izvēlētajā maršrutā – informē par negadījumiem un citām problēmām.

Paplašinātā apkārtējās vides informācijas sistēma [(Extended environmental information (extended Floating Car Data)]

Paplašinātās apkārtējās vides informācijas sistēmas informācijas avots ir klejojošo automobiļu dati (Floating Car Data), kurus iegūst no individuāliem transportlīdzekļiem, kas apkopo informāciju visā ceļu tīklā. Transportlīdzeklī atrodošais aprīkojums fiksē automobiļa atrašanās vietu, ātrumu un iespējamo cita veida informāciju, piemēram, ātruma samazināšanu vai ātruma palielināšanu, un nosūta fiksēto informāciju anonīmi uz centrālo sistēmu vai uz citu automobili.

Klejojošo automobiļu dati (Floating Car Data) sniedz tādus jauna tipa datus kā laikapstākļi, redzamība un ceļa virsmas frikcija. Pamatojoties uz šiem datiem var veikt dažādus tālākus novērtējumus un sniegt pakalpojumus, piemēram, noteikt lokālos satiksmes sastrēgumus, slidenos ceļa posmus, tieši aprēķināt ceļojuma laiku un izveidot acumirklīgus satiksmes ziņojumus. Lai iegūtu pietiekamu daudzumu ticamas informācijas, normāli pietiek, ja ceļu tīklā atrodas 3-5% automobiļu, kuri aprīkoti ar datu fiksēšanas iekārtām.

Reālā laika satiksmes informācijas (Real-time traffic information) sistēma

Reālā laika satiksmes informācijas sistēmas mērķis ir palīdzēt vadītājiem lietot ceļa tīklu daudz efektīvāk, nodrošinot tos ar šī brīža (up-to-date) satiksmes informāciju, parādot to transportlīdzeklī ar audio sistēmas, transportlīdzekļa vadības displeja vai digitālās ceļu mapes palīdzību, kā arī ar mainām ceļa zīmēm uz autoceļiem. Piemēram, sistēma var informēt vadītājus par satiksmes negadījumiem viņu izvēlētajā maršrutā, ļaujot tiem izmainīt maršrutu - automātiski izskaitļotu ar sistēmas palīdzību – un, iespējams, izsargāties no kavējumiem.

Pirms ceļojuma (pre-trip) vai ceļojuma (on-trip) laikā vadītājs ar transportlīdzeklī iebūvētā uztvērēja palīdzību no reālā laika informācijas sistēmas var iegūt informāciju par bīstamību un problēmām paredzamajā ceļojuma maršrutā, tādējādi savlaicīgi mainīt maršrutu un labāk sagatavoties braucienam.

Reālā laika satiksmes informācijas sistēmām var būt pozitīvs efekts uz kopējo sastrēgumu samazināšanu, transporta tīkla efektivitāti un vadītāju komfortu un drošību. Reālā laika satiksmes informācijas sistēmas kvalitāti un dažādību var arī uzlabot ar datiem, kuri iegūti no Floating Car Data (skatīties iepriekšējo daļu)

eZvana sistēma (emergency call) 

eZvans ir automātisks Eiropas Savienībā izstrādāts transportlīdzeklī iebūvēts ārkārtas zvanu pakalpojums. Ar eZvanu aprīkotam transportlīdzeklim ir ar satelītu savienots termināls, bezvadu sakari, kā arī avārijas, auto apgāšanās un ugunsgrēka sensori. Ja ir notikusi avārija, termināls sūta datus par transportlīdzekļa pozīciju un avārijas raksturu ārkārtas gadījumu reaģēšanas centram. Tas arī nodibina balss sakarus starp transportlīdzekļa pasažieriem un reaģēšanas centru operatoru. Tādējādi eZvana sistēma ļauj ātrāk un adekvātāk reaģēt uz ceļu satiksmes negadījumiem. Sākot no 2010. gada, ir paredzēts aprīkot visas jaunās automašīnas ar eZvana termināliem.

Kad eZvana sistēma pilnībā būs izvērsta, tas nodrošinās precīzus datus par CSNg atrašanās vietu un palielinās glābšanas ķēdes efektivitāti, kas ļaus samazināt ceļu satiksmes negadījumu seku smagumu, jo tiks nodrošināta ātrāka medicīniskā palīdzība un cietušo aprūpe.